Spartaks

Rafaello Džovanjoli
Spartaks
Stāsti par vēsturi
 Vēsturisks stāsts no Romas ēras VII gadsimta.
Itāliešu klasiķa R. Džovanjoli darbs vēsta par vergu sacelšanos se­najā Romā, kas notika vairak nekā pirms divtūkstoš gadiem. Romāna centrā — varonīgā un pašaizliedzīgā vergu ciņa par brīvību un šis cīņas vadonis — gudrs, drosmīgs, cēls gladiators Spartaks, kas atdeva dzīvību par apspiesto brīvību.
"Jūs ar Mikelandželo kaltu veidojāt Spartaku, šo Kristu — vergu glābēju. Es, brīvlaistais vergs, par to Jums pateicos un pateicos arī par dziļo saviļņojumu, ko izjutu, lasot Jūsu sacerējumu. Ne vienu reizi vien mani satrauca rudiārija brīnišķīgās uzvaras, bieži man pār vaigu noritēja asara, un es biju ļoti apbēdināts, ka Jūsu stāsts ir tik īss." D.Garibaldi
Un tomēr romānu lasot, var just, ka to uzrakstījis cilvēks, kurš simpatizējis romiešiem.
No itāliešu valodas tulkojusi Maija Kvelde Mākslinieks Gunārs Kļava
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Tulkojums latviešu valodā,
 «Liesma», 1978
Kaprērā 1874. gada 25. jūnijā
Mans dargais Džovanjoli!
Lai gan man gaužām maz laika lasīšanai, es Jūsu «Spartaku» izlasīju vienā paņēmienā; grāmata mani sa­jūsmināja, un es Jūs apbrīnoju.
Ceru, ka Jūsu līdzpilsoņi pratīs novērtēt šo izcilo darbu, lasīs to un pārliecināsies, ar kādu nesatricināmu izturību un neatlaidību ir jādodas svētajā cīņā par brī­vību.
Jūs, romietis, esat attēlojis visspožāko, kaut arī ne la­bāko dižās republikas vēstures laika posmu, kad pasaules augstprātīgie valdnieki jau sāka iestigt izvirtības un ko­rupcijas purvā, bet šī izvirtības un korupcijas saēstā paaudze tomēr pacēlās daudz augstāk par visām iepriek­šējām jebkura laikmeta un jebkuras nācijas paaudzēm.
«No visiem dižgariem pats lielākais bija Cēzars,» tei­cis kāds ievērojams filozols. Un patiesi Cēzars padarīja slavenu Jūsu aprakstīto laikmetu.
Jūs ar Mikelandželo kaltu veidojāt Spartaku, šo Kristu — vergu glābēju. Es, brīvlaistais vergs, par to Jums pateicos un pateicos arī par dziļo saviļņojumu, ko izjutu, lasot Jūsu sacerējumu. Ne vienu reizi vien mani satrauca rudiārija brīnišķīgās uzvaras, bieži man pār vaigu noritēja asara, un es biju ļoti apbēdināts, ka Jūsu stāsts ir tik īss.
Lai mūsu laika biedri neaizmirst daudzos varoņus, kas atdusas dzimtajā zemē, kur nekad vairs nebūs gladia­toru, nebūs pat kungu.
Vienmēr jūsu Džuzepe Garibaldi